Eirolīga 2027./2028. gada sezonā piedzīvos vienu no vislielākajām pārmaiņām savā vēsturē – komandu skaits tiks palielināts no 20 līdz 24, kā arī gaidāms jauns sacensību formāts un franšīžu modelis. Tāpēc skaidrojam, kā aptuveni varētu izskatīties vēl ne līdz galam apstiprinātā jaunā Eirolīga.

Lai saprastu, cik būtiskas pārmaiņas Eirolīgā gaidāmas aiznākamajā sezonā, vispirms jāsniedz neliels ieskats par pašreizējo sistēmu un to, ko redzēsim šajā gaidāmajā sezonā.

Šobrīd Eirolīgā piedalās 20 komandas, kas regulārajā sezonā aizvada 38 spēles – ar katru pretinieku tiekas divas reizes, vienu spēli aizvadot savā laukumā un otru izbraukumā. Pēc regulārās sezonas sešas labākās komandas automātiski nodrošina vietu izslēgšanas spēlēs, bet 7.–10. vietas "play-in" turnīrā cīnās par atlikušajām divām ceļazīmēm uz ceturtdaļfinālu.

Ceturtdaļfinālos komandas aizvada sērijas līdz trim uzvarām, bet četras labākās komandas pēc tam dodas uz "Final Four", kur vienā nedēļas nogalē, katrā kārtā aizvadot pa vienam mačam, tiek noskaidrots Eirolīgas čempions.

Šis Eirolīgas modelis tika ieviests 2016. gadā, kad turnīrs pārgāja uz vienotu 16 komandu formātu. Kopš tā laika līga tikusi paplašināta, un pašreizējā 20 komandu un 38 spēļu sistēma ir tās jaunākā versija.

Vēl pirms tam Eirolīgā tika izmantots grupu turnīra princips – komandas sākotnēji tika sadalītas grupās, bet labākās vienības pēc tam turpināja cīņu nākamajā grupu kārtā. Piemēram, 2015./2016. gada sezonā 24 komandas tika sadalītas četrās grupās pa sešām, bet 16 labākās pēc tam iekļuva "Top 16" posmā. Tikai pēc tā sekoja ceturtdaļfināli un "Final Four".

Pēdējos gados ar esošo sistēmu arvien lielāka problēma ir kļuvusi spēļu un ceļošanas slodze. Līdz ar komandu skaita pieaugumu esošais divu apļu modelis vairs nebūtu praktisks – 24 komandu gadījumā katrai komandai būtu jāaizvada 46 regulārās sezonas spēles, kas būtu ļoti daudz, īpaši ņemot vērā, ka 38 spēles jau rada slodzi, paralēli aizvadot arī vietējos turnīrus.

Tieši tādēļ no 2027./2028. gada sezonas Eirolīgā gaidāmas būtiskas izmaiņas turnīra formātā. Līdztekus komandas skaita pieaugumam līga arī strādā pie jauna sacensību modeļa, kas ļautu palielināt dalībnieku skaitu, vienlaikus nesaglabājot pašreizējo spēļu slodzi.

Galvenais variants paredz 24 komandas sadalīt divās konferencēs pa 12 vienībām, tādējādi samazinot regulārās sezonas spēļu skaitu.

Viena no vissvarīgākajām prasībām ir saglabāt iespēju visām komandām sezonas laikā savā starpā tikties. Šajā modelī komandas ar savas konferences vienībām spēlētu divas reizes, bet ar otras konferences pārstāvēm – vienu reizi. Tādējādi sanāktu 22 spēles pret savas konferences komandām un 12 pret otras konferences vienībām, kopā 34 regulārās sezonas spēles.

Izmaiņas nav saistītas tikai ar spēļu skaitu. Līdz ar paplašināšanos Eirolīga pāriet arī uz franšīžu modeli, kur komandas kļūtu par pastāvīgiem dalībniekiem, nevis cīnītos par vietu turnīrā no sezonas uz sezonu.

Pašlaik uz astoņām jaunajām franšīzēm pretendē 11 projekti – Belgradas "Crvena Zvezda" (Serbija), Belgradas "Partizan" (Serbija), "Dubai Basketball" (Apvienotie Arābu Emirāti), Telavivas "Hapoel" (Izraēla), "London Lions" (Lielbritānija), "Napoli Basket" (Itālija), Saloniku "PAOK" (Grieķija), "Paris Basketball" (Francija), "Roma Maxima" (Itālija), "Valencia Basket" (Spānija) un Boloņas "Virtus" (Itālija). No šīm komandām plānots izvēlēties astoņas.

Londonas un Dubaijas komandas Eirolīgai būtu liela piesaiste tieši finansiālā ziņā, esot bāzētas ļoti lielos tirgos. Dāvja Bertāna "Dubai Basketball" jau 2025./2026. gada sezonā debitēja Eirolīgā, un tā ir kļuvusi par diezgan vērienīgu "projektu". Protams, šāda mēroga valstīs un pilsētās esoši klubi nes līdzi lielus sponsorus un investorus, kas galu galā veicina projekta galveno mērķi – stiprināt finanses.

Tajā pašā laikā pārējo kandidātu vidū ir arī labi pazīstami Eiropas klubi, tostarp "Valencia Basket", "Paris Basketball", Boloņas ''Virtus'', kā arī Belgradas "Crvena Zvezda" un "Partizan", kuri šosezon jau piedalās Eirolīgā. Šis modelis viņiem dotu iespēju nostiprināties līgā ilgtermiņā. Piemēram, Valensijas klubam, kas aizvadītajā sezonā bija pusfinālists, šobrīd ir licence tikai līdz 2027./2028. gada sezonas beigām.

Tikmēr arī šī brīža Eirolīgas 13 akcionāru klubiem ilgtermiņa licences paredzēts pārveidot par franšīzēm. Tie ir Stambulas "Anadolu Efes", Vitorijas "Baskonia", "Barcelona", Minhenes "Bayern", Stambulas "Fenerbahce", Telavivas "Maccabi", Milānas "Olimpia Milano", Maskavas "CSKA", Pirejas "Olympiacos", Atēnu "Panathinaikos", Madrides "Real", Vilērbānas "ASVEL" un Kauņas "Žalgiris". Arī Krievijas klubs CSKA joprojām ir starp Eirolīgas akcionāriem, taču kopš 2022. gada tas Eirolīgā nepiedalās Krievijas iebrukuma Ukrainā noteikto sankciju dēļ.

Ja šīm 13 komandām pievienotos vēl astoņas franšīzes, tad kopējais skaits sasniegtu 21. Taču kur paliek pārējās trīs no 24 vietām?

Tās paredzēts aizpildīt citā veidā – divas vietas tiktu garantētas klubiem, kas kvalificētos no ULEB Eirokausa, bet viena vieta Eirolīgā būtu "wild card" jeb ielūgums kādam klubam. Piemēram, šajā Eirolīgas sezonā diviem no klubiem ir vienu gadu ilgs "wild card" līgums (''Paris'' un ''Besiktas''), tikmēr "Crvena Zvezda", "Partizan", "Valencia" un "Virtus" pirms 2025./2026. gada sezonas parakstīja trīs gadu licences līgumus, savukārt Dubaijas klubs darbojas ar piecu gadu licenci.

Atgriežoties pie turnīra formāta, tieši pie konferenču sadalījuma šobrīd, šķiet, ir divas iespējas – ģeogrāfiski dalot komandas, piemēram, pēc reģioniem, vai arī veidojot divas pēc spēka līdzvērtīgas grupas, ne obligāti pēc ģeogrāfijas. Lai gan mērķis, galvenokārt, būtu mazināt ceļošanu.

Tāpat vēl nav līdz galam skaidrs, kā jaunajā sistēmā tiktu noskaidrotas izslēgšanas spēļu vietas – vai pāri tiktu veidoti, ņemot vērā komandu vietu tieši savā konferencē, vai arī regulārās sezonas bilanci visā līgā. Iespējams, ka konferences tiktu ieviestas tikai, lai sadalītu to, ar kurām komandām ir jāspēlē divreiz.

Arī vēl jānoskaidro, vai tiktu saglabāts pašreizējais "play-In" turnīrs, kā arī tas, kā izskatītos "Final Four".

Vienlaikus ar šīm Eirolīgas pārmaiņām Eiropas basketbola elitē briest konkurents. NBA kopā ar FIBA strādā pie jaunas Eiropas līgas jeb "NBA Europe", kurā plāno startēt 16 komandas. Tās sākums pašlaik tiek plānots aptuveni tajā pašā laikā, kad gaidāma jaunā Eirolīgas modeļa pirmā sezona – 2027. gada oktobrī.

Protams, tas, kā abas sacensības sadzīvos viena otrai līdzās, ir neparedzams. Lai gan Eirolīga ir izrādījusi gatavību sastrādāties, tajā pašā laikā tā arī ir gatava izrādīt konkurenci, ja jaunā NBA līga raisīs liekus izaicinājumus. Tomēr šķiet, ka franšīžu modelis ir labs veids, kā nostiprināt Eiropas grandus tieši Eirolīgā un liegt amerikāņu līgai lēnām "nočiept" sastāvus.